Šajā, rakstā es mēģināšu mazliet salauzt leģendas, kuras apvij minerālu pasauli, jo nereti tas rada cilvēkos nepamatotas bailes savu talismanu, rotu un citu izstrādājumu izvēlē.
Manā ceļā salicies tā, ka dzīvojos starp dažādiem akmeņiem un juvelierizstrādājumiem, kuru sastāvā ir dažādi cēlmetāli (platīns, dažādu provju zelts un sudrabs), taču tajos arī sastopami smaragdi, safīri un rubīni u.c.akmeņi . Līdz ar to ir lieliska iespēja mazliet plašāk papētīt un noskaidrot par šo akmens patieso būtību, ne no teorijas viedokļa, bet gan tiešā veidā no cilvēkiem, kuri ikdienā šādus akmeņus nēsā, kā arī saskarsmē ar pašu akmeni.
Viena no biežāk sastopamām leģendām apvij, tieši briljantus, par to piesaisti saviem saimniekiem, to ilgo pierašanu pie cilvēka un kādas šausmas tik vēl nav dzirdamas, protams, tas pats tiek nereti arī piedēvēts citiem dārgakmeņiem.
Tad sāksim ar vienkāršāko, saprotot, ka dārgakmeņi pārsvarā ir ar ļoti augstu cietību, kas tiešā veidā norāda uz to kristāliskā režģa blīvumu, tā tad tajos iespējamā rezonanse ir augstas frekvences. Taču tie nekādā veidā nepierod pie cilvēka, bet tieši pretēji cilvēks pierod pie akmens izstarotās frekvences.
Iegādājoties dārgakmeni, cilvēks tam dāvā dažādas emocijas, un piesaistās tieši šai materiālai vērtībai, attiecīgi šis priekšmets nekādā veidā nemaina savu būtību, tikai iegūst pievienoto vērtību, kuru ieliek cilvēks saskarsmē ar šo akmeni. Tieši tas pats notiek, arī cilvēkam nozaudējot, pārdodot aiz bezizejas, vai kad tam nozog šo akmeni- rodas emocijas, kuras tiek sūtītas akmens virzienā. Lūk, arī ir šīs šausmīgās leģendas būtība, kad lietots akmens, nes nelaimi. Taču, šādu parādību ir iespējams radīt jeb kuram priekšmetam, tikai nepieciešams to apbērt ar dažādām, patiesām emocijām un nekas vairāk- paša priekšmeta struktūra paliek kāda tā bija.
Ja nemaldos, tad mūsdienu zinātnieki jau ir pierādījuši, ka cilvēks sastāv no ūdens, kaut kur ap 80-90% no savas pamatmasas (procenti iespējams nepareizi, drīkst palabot), tai pašā laikā akmens sastāv no kristāliskā režģa. Cilvēka maksimālais dzīves ilgums pašlaik ir 120 gadi, akmens veidošanās laiks ir mazliet lielāks- un rezultātā akmens pierod pie cilvēka- šo leģendu pieņemu izdomāja, lai radītu lielāku tirdzniecības iespējamību. Pēc vienkāršas loģikas, ja akmens pielāgotos cilvēkam, tad tam būtu jāmaina sava struktūra, savs kristāliskais režģis- attiecīgi no viena akmens veida veidotos cits veids un cilvēkiem, kuri nēsā vienas grupas akmeņus, katram būtu savas struktūras, krāsas, cietības akmens, kurš teorētiski būtu zem viena nosaukuma. Taču tā nenotiek! Taču notiek pavisam savādāk- ir tā, ka akmens paliek tāds kāds tas sākumā ir bijis, un cilvēks savā ikdienā jūt izmaiņas- veselībā, dzīves notikumos u.t.m.l.
Tad te arī rodas jautājums, par to, kā tad īsti ir vai akmens pierod pie sava saimnieka, vai saimniekam vienkārši gribas personificēt priekšmetu sev līdzīgā būtnē, kura kaut ko dara tieši cilvēka labā, kaut patiesībā tā vienkārši eksistē, kā viena no dzīvības formām, kura veic savu attīstību nosacītos frekvenču diapazonos. Akmens vienkārši dzīvo savu dzīvi, attiecīgi no sevis izstarojot noteiktas frekvences vibrācijas, kuras cilvēks spēj izmantot savā labā- atrodoties šo vibrāciju ietekmē/ plūsmā! Te arī būs vienkāršs skaidrojums, kāpēc nav ieteicams nēsāt sev līdzi saplaisājušus akmeņus, jo tajos veidojas šķautnes, kurās jau izstarotā vibrācija būs ar kropļojumu, un, iespējams, neiedarbosies, kā iepriekš gaidīts!
Vienmēr der atcerēties vienkāršu dzīves patiesību, ir litoterapeiti, kuriem akmens ir izpētes objekts un tas ir kā starpposms starp terapeitu un pacientu - veidojas mijiedarbība un tirgotāji ,kas izsenis rada dažādas leģendas un dažādus nostāstus par akmeņiem, kas palīdz veidot to vērtību.Patiesības tajā visā ir tik daudz cik, cilvēks pats notic- paņem akmeni un piedēvējot tam misticismu un tam noticot, rada stāvokli, kad tiešām kas dzīvē sāk mainīties- bet akmens te nav ne pie kā vainojams, bet gan paša cilvēka ticība- cilvēks rada pats, cik nu ticība atļauj.
Tas ir pamatojums, bieži sastopamai parādībai, kad cilvēks pēc aprakstiem izvēlas sev akmeni, kura vibrāciju diapazonā nav cilvēkam nepieciešamo vibrāciju un attiecīgi cilvēks neizjūt pilnīgi neko no šī akmens- nekādu vērā ņemamu izmaiņu.
Ne reizi vien esmu dzirdējis no cilvēkiem, kuri ir pasūtījuši no manis akmeni vai konsultējušies par pareizā akmens izvēli- kādā veidā notiek izmaiņas viņu ikdienas dzīvē, dažādi uzlabojumi un pat dažādi šokējoši notikumi (sākumā šokējoši, līdz pierod un izprot kas patiesībā notiek). Kā notiek „pareizā” akmens izvēle- tiek apskatīts cilvēks un tam esošo frekvenču diapazonu iztrūkums, attiecīgi tiek meklēts akmens, kurā ir šis diapazons, parasti tiek paņemti vairāki vienāda veida akmeņi un izvēlēts visatbilstošākais (arī vienādiem akmeņiem struktūras atšķiras, darbības tendences). Tālāk jau aktivizējās akmens uz konkrētu cilvēku- tiek izveidota saikne, kad cilvēks šo akmeni spēj vienkāršākā veidā pieņemt un gūt no tā kompensāciju.
Attiecīgi cilvēkam tiek pielāgots atbilstošs akmens, ne akmens kādā veidā tiek strukturāli mainīts, atbilstoši cilvēka vajadzībām. Un te arī ir paša litoterapeita būtība, spēja veiksmīgi izvēlēties cilvēkam atbilstošus akmeņus, bez nozīmes, vai tiek veikta akmens terapija, vai tiek izvēlēts talismans vai rotas lieta.
Parasti tirgotājam ir svarīgākais realizēt produkciju un gūt peļņu, attiecīgi pielāgoties pircēja vajadzībām, izmantojot dažādas metodes godīgas vai negodīgas, tas ir paša tirgotāja ziņā. Tādā veidā tiek izveidotas dažādas leģendas par akmeņiem, kas rada to mistisko plīvuru, kurš vijas pār minerālu pasauli.
Labs tirgotājs vienmēr izmantos visu informāciju, kuru varat atrast grāmatās, arī piesaistīs akmeni pēc horoskopa zīmes- tādejādi radot iespaidu, ka akmens ir tieši Jums paredzēts, taču vai cilvēki ir dalāmi 12 grupās un katrā grupā ir vienādi cilvēki?!
Tāpēc, mans ieteikums ir vienmēr būt apzinātiem (spēja loģiski analizēt situāciju), paļauties uz savām iekšējām izjūtām, akmens ierezonēs ar Jums, tas Jūs uzrunās. Un tālāk jau tikai veikt savu izvēli un paļauties uz savas iekšējās balss patiesumu. Izvēloties akmeni, neskatiet to pēc tā vērtības, vērtību piešķir cilvēki- taču, cik daudz cilvēki ir spējuši šo gadsimtu laikā izprast dabu, patiesā tās izpausmē!
